By Ieva Paulene 
Improvizācija dejā ir viens no autentiskākajiem veidiem, kā izpaust sevi caur kustību. Tā nav iepriekš iemācīta horeogrāfija vai atkārtots kustību komplekss — tā ir brīva, intuitīva reakcija uz mūziku, telpu, emocijām un apkārtējiem cilvēkiem. Tā ir māksla būt klātesošam, sajust savu ķermeni un ļaut tam runāt bez vārdiem.
Kas ir improvizācija dejā?
Improvizācija ir radošs process, kurā dejotājs rada kustību reālajā laikā, bez iepriekš izstrādāta plāna. Tā var būt pilnīgi brīva vai arī balstīta uz noteiktiem rāmjiem, piemēram, konkrētu tēmu, kustību kvalitāti vai emociju. Improvizācija notiek gan individuāli, gan grupā, radot unikālu kustību valodu katrā konkrētajā brīdī.
Svarīgi uzsvērt, ka improvizācija nav “kaut kas, kas notiek bez mērķa”. Tā prasa koncentrēšanos, uzticēšanos sev un spēcīgu saikni ar savu ķermeni. Tā ir prasme, kas attīstās laika gaitā.
Ķermeņa apzināšanās kā pirmais solis
Lai dejotu improvizēti, vispirms jāsaprot savs ķermenis — kā tas kustas, kur tam ir ierobežojumi un kur tas jūtas brīvs. Improvizācijā būtiska ir iekšēja klausīšanās: kāds ir mans elpas ritms? Kādas sajūtas šobrīd dominē? Kā kustība var tās izpaust?
Regulāra kustību apzināšanās prakse, piemēram, somatiskie vingrinājumi vai brīva dejošana bez spoguļa, palīdz attīstīt šo iekšējo saikni. Tiklīdz dejotājs sāk uzticēties savam ķermenim, improvizācija kļūst dabiska un patiesi personiska.
Brīvība un atbildība kustībā
Improvizācija piešķir brīvību izvēlēties — virzienu, tempu, ķermeņa daļu, ko izmantot. Tomēr šī brīvība nāk kopā ar atbildību būt klātesošam, neļauties mehāniskām kustībām vai atkārtot jau zināmo.
Īsta improvizācija rodas tad, kad dejotājs apzināti reaģē uz apkārtējo vidi: varbūt partneris tuvojas no labās puses, varbūt mūzika pēkšņi mainās, varbūt telpā ir tukšums, kas jāpilda. Šī brīža apzināšanās padara kustību dzīvu.
Improvizācijas loma laikmetīgajā un mūsdienu dejā
Laikmetīgajā dejā improvizācija ir viena no būtiskākajām darba metodēm. Daudzi horeogrāfi izmanto to kā pamatu kustību materiāla radīšanai. Arī ielu deju stilos, piemēram, hip-hopā vai breakdance, improvizācija (freestyle) ir cieši saistīta ar personības izpausmi un dejas meistarību.
Gan uz skatuves, gan treniņos improvizācija veido pamatu, uz kura balstās autentiskums, pārliecība un spēja radīt jaunas formas. Tā nav tikai metode — tā ir domāšanas veids.
Praktiski vingrinājumi improvizācijas attīstīšanai
Lai sāktu improvizēt, nav nepieciešama liela pieredze. Pietiek ar atvērtību, vēlmi kustēties un drosmi izkāpt no komforta zonas. Šeit ir daži vienkārši vingrinājumi:
- Kustība pēc emocijas: izvēlies kādu sajūtu (prieks, dusmas, bailes) un ļauj tai vadīt tavu kustību.
- Reakcija uz skaņu: ieslēdz dažādus mūzikas žanrus un ļauj ķermenim pašam pielāgoties ritmam un noskaņai.
- Slēgtas acis: dejo ar aizvērtām acīm, koncentrējoties uz sajūtām, nevis izskatu.
- Improvizācija ar objektu: izvēlies priekšmetu (šalli, krēslu, bumbu) un izmanto to kā partneri kustībā.